Grozījumi Medību likumā

Latvijas Mednieku savienības valdes pārstāvji Juris Buškevics un Artūrs Surmovičs šodien piedalījās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kurā tika skatīti vairāku Saeimas deputātu iesniegtie grozījumi Medību likumā.

Galvenais diskusiju temats bija likumprojektā ietvertā iniciatīva noteikt, ka minimālajās staltbriežu medību (govju, teļu un buļļu) platībās tiek ietvertas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ūdens objektu zemes (izņemot ezerus) un pārējās zemes.

Latvijas Mednieku savienība uzturēja jau iepriekš paustos iebildumus pret šo likumprojektu (detalizēti: https://www.lms.org.lv/jaunumi/lms-vestule-zm-un-vmd-par-grozijumiem-medibu-likuma/). Jānorāda, ka sēdes laikā tika atzīts — šie grozījumi nebija apspriesti ar medniekiem un medību nozares pārstāvjiem.

Latvijas Mednieku savienība uzskata, ka piedāvātie grozījumi sagatavoti atsevišķu lielo zemes īpašnieku interesēs un nekādā veidā nerisina likumprojekta anotācijā minētās problēmas. Pēc LMS domām, patiesā grozījumu būtība ir atbrīvot medību tiesību lietotājus no sadarbības līgumu slēgšanas par limitēto medījamo dzīvnieku medīšanas organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos. LMS uzskata, ka tieši likuma norma, kas kā neatņemamu sadarbības līguma sastāvdaļu paredz savstarpēju vienošanos par medību iecirkņu ārējām robežām, ir patiesais mērķis piedāvātajām izmaiņām. Atbrīvojoties no vienošanās par medību iecirkņa ārējām robežām, atsevišķiem lielajiem zemes īpašniekiem rastos iespēja paplašināt medību iecirkņus uz blakus esošo medību kolektīvu rēķina, nekādā veidā nerisinot problēmu.

Līdzīgu viedokli pauda arī citas medniekus pārstāvošās organizācijas. Arī sēdes laikā tika atkārtoti atzīts, ka šie grozījumi nebija apspriesti ar medniekiem un nozares pārstāvjiem.

Pēc spraigām diskusijām komisija nolēma grozījumus nevirzīt turpmākai izskatīšanai, vienlaikus nosakot, ka jautājums risināms atsevišķā darba grupā, lai panāktu kompromisa risinājumu, kuru nepieciešamības gadījumā varētu virzīt izskatīšanai Saeimā.

LMS atgādina, ka 2025. gada 18. jūnijā tika parakstīts memorands, ar kuru Zemkopības ministrija, AS “Latvijas valsts meži”, biedrības “Latvijas Mednieku asociācija”, “Latvijas Mednieku savienība”, “Latgales mednieku un makšķernieku biedrība”, “Latvijas Meža īpašnieku biedrība”, “Zemnieku saeima”, “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” un “Mazjūras zvejnieki” vienojās par sadarbību savvaļas dzīvnieku populāciju apsaimniekošanā un postījumu samazināšanā.

LMS uzskata, ka daļa memoranda parakstītāju neievēro tā noteikumus, atbalstot un virzot minētos grozījumus, kas netika apspriesti ar medību tiesību lietotājiem. Tas rosina pārdomas par turpmāko memoranda spēkā esamību.

Noslēgumā Latvijas Mednieku savienība uzsver, ka medību nozare neignorē postījumu problēmu — gluži pretēji, mednieki apzinās tās būtiskumu un ir vērsti uz sadarbību, izmantojot pragmatiskus un efektīvus instrumentus. Piedāvātie grozījumi Medību likumā nekādā veidā neveicina postījumu mazināšanu, tāpēc LMS iebilst pret neefektīvu un bezatbildīgu normatīvo aktu grozīšanu, nevis pret postījumu samazināšanu.