Aivars Mačtams - in memoriam

Esam saņēmuši skumju vēsti, ka mūžībā devies Aivars Mačtams – mednieks, mežsaimnieks, Gada balvas medniecībā par mūža ieguldījumu laureāts.

Izsakām līdzjūtību tuviniekiem!

Lai viņam vieglas smiltis!

 

Par Aivaru Mačtamu no pieteikuma Gada balvai medniecībā – par mūža ieguldījumu medniecībā:

Pamatojums pretendenta izvirzīšanai – ilggadējs un ļoti nozīmīgs ieguldījums medību saimniecības attīstībā, tradīciju veidošanā un kopšanā, mednieku izglītošanā, medniecības popularizēšanā un citām ar medībām saistītām aktivitātēm, kas ir bijušas nozīmīgas un atstājušas ietekmi visas valsts mērogā.

Dzimis 1938. gadā.

Pēc Aizupes meža tehnikuma beigšanas 1957.gadā sāktas darba gaitas Dundagas virsmežniecības Irbes mežniecībā par mežziņa vietnieku. Tajā pašā gadā iesaukts armijā. Pēc atgriešanās no dienesta sācis strādāt Ugāles mežrūpniecības saimniecības Ugāles mežniecībā par mežsargu, pēc tam 13 gadus par mežziņa vietnieku. 1974.gadā tika nozīmēts par Ugāles mežrūpniecības saimniecības mežu apsardzības un medību saimniecības galveno inženieri. Apvienojoties Ventspils, Ugāles un Dundagas mežrūpniecības saimniecībām tika nodibināta „Kursa” un Aivars Mačtams tika iecelts par galveno medību vadītāju. Viņa pienākumos ietilpa medību vadīšana tajās mežniecībās, kas atradās Zūru valsts medību saimniecības teritorijā, kā arī medību lietu uzraudzīšana visās „Kursas” mežniecībās. 1990.gada decembrī, reorganizējoties  mežrūpniecības saimniecībām, un izveidojoties virsmežniecībām, Aivars Mačtams tika iecelts par Ugāles virsmežniecības virsmežziņa vietnieku, un šajā amatā strādāja līdz 2000.gadam, kad, apvienojoties Ugāles un Ventspils virsmežniecībām, tika pārcelts par vecāko inspektoru juridiskajos jautājumos jaunizveidotajā Ventspils virsmežniecībā, kur nostrādāja līdz aiziešanai pensijā 2006.gadā.

Kā saka pats Aivars Mačtams - „Pēc izglītības esmu mežkopis. Jau no 1957.gada „klīstu” pa vieniem un tiem pašiem mežiem, mainās amata nosaukumi, bet darbs palicis tas pats – sargāt mežu. Es gribētu, lai mani mazmazbērni redzētu pieaugušu mežu un dzīvu medni tajā.”

Visi 50 Aivara Mačtama darba gadi veltīti mežam un tā bagātību sargāšanai. Lai arī A.Mačtams jau ir pensijā, tomēr savas darba gaitas viņš nav beidzis un joprojām ir cieši saistīts ar mežu un medībām – no 1994.gada A.Mačtams ir mednieku kluba „Mētras -1” vadītājs.

Jau strādājot par galveno medību vadītāju, A.Mačtams daudz laika veltīja mednieku audzināšanai – medību objektu sakopšanai, medību tradīciju atdzīvināšanai. Ugāles un Zūru mežos no iznīcības tika paglābta ne viena vien mežsarga māja, izkoptas meža stigas, celiņi, uzstādītas piemiņas zīmes, ierīkotas atpūtas vietas meža apmeklētājiem.

Nozīmīga loma Aivaram Mačtamam ir bijusi staltbriežu pārvešanā uz Gaujas Nacionālo parku, ko 1975.gadā uzsāka Gunārs Skriba. Kā G.Skriba atzīmējis savā grāmatā „Staltbriežu izcelsme, izplatība un audzēšana Latvijā”, tad tieši A.Mačtams bija tas, kurš organizēja Gaujas Nacionālā parka briežu ķērāju uzņemšanu, izmitināšanu un netraucētu darbību savas pārraudzības mežos.

Arī pašlaik, vadot mednieku klubu „Mētras-1”, liels darbs tiek ieguldīts mednieku audzināšanā – jau no 2002.gada katra klubā nomedītā buļļa ragi tiek rūpīgi nofotografēti un nomērīti, tiem tiek noteikts precīzs punktu skaits, kā arī precīzs dzīvnieka vecums pēc zobu gadskārtām. Medību sezonas noslēgumā tiek izvērtēts, vai nomedīts pareizais neperspektīvais vai nepareizais perspektīvais bullis. A.Mačtama vadītā kluba darbību attiecībā uz staltbriežu selekciju atzinīgi novērtējis arī Gunārs Skriba.

Nozīmīgākie notikumi pēdējos gados – A.Mačtams bija iniciators piemiņas zīmes uzstādīšanai, kas veltīta staltbriežu ievešanas simtgadei Latvijā (1911.gadā Zūru mežos ievesti pirmie staltbrieži Latvijā). Piemiņas akmens un informatīvais stends uzstādīts ar AS Latvijas valsts meži finansiālo atbalstu. Neilgi pirms tam – briežu buļļa skulptūra „Lemberga hūtē”, Ventspilī.

Aivars Mačtams ir pelnījis saņemt balvu par mūža ieguldījumu medniecībā, jo viņa devums medību saimniecības attīstībā, medību tradīciju saglabāšanā ir nozīmīgs visas Latvijas mērogā.

Foto - Didzis Pakalns