Latvijas Mednieku savienība parakstījusi vienošanos par sadarbību ar Aizsardzības ministriju

Foto: Krišjānis Eihmanis

Lai kliedētu bažas un nepatiesos apgalvojumus, kas jau ir izskanējuši šīs vienošanās sakarā, vēlos minēt divas būtiskas lietas: šī vienošānās par sadarbību ir brīvprātīga un bezatlīdzības.

Ko tad šī vienošanās paredz: 

1.                  Vienošanās priekšmets

1.1.            Lai sasniegtu Vienošanās mērķi, Puses apņemas sadarboties, kopīgi veicot šādus pasākumus:

1.1.1.      veicināt brīvprātīgu mednieku iesaistīšanos valsts aizsardzības spēju stiprināšanā, organizējot reģionālus seminārus medniekiem par esošām iespējām piedalīties valsts aizsardzībā, kā arī aktualitātēm valsts aizsardzības koncepta attīstībā;

1.1.2.      izglītot sabiedrību par valsts aizsardzības jautājumiem, apmainoties ar Pušu rīcībā esošajiem un kopīgi izstrādājot jaunus izziņas materiālus par Latvijas dabas un ģeogrāfiskajiem apstākļiem, izdzīvošanas un uzvedības padomiem par rīcību ārkārtas situācijās, kā arī par medniecību, drošu ieroču apriti un citām saistītām tēmām dažādu vecuma grupu iedzīvotājiem;

1.1.3.      veicināt mednieku iesaisti gan Zemessardzē, gan darbojoties aizsardzības ietvarā, nepieciešamības gadījumā nodrošinot medniekiem nepieciešamo militāro pamatapmācību un specifisko apmācību atbilstoši abpusēji saskaņotām apmācību programmām;

1.1.4.      atbalstīt bērnu un jauniešu apmācību izdzīvošanas iemaņu apgūšanā Latvijas dabā.

1.2.            Vienošanās īstenošanā Puses ievēro atklātību un visas sabiedrības intereses. Pušu sadarbība pamatojas uz vispāratzītiem tiesību principiem, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kompetences sadalījumu un darbības ietvarus, kā arī Pušu rīcībā esošos resursus. Puses ir tiesīgas atteikties no ar Vienošanos uzņemto pienākumu izpildi, ja tas traucē Puses pildīt tām normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi.

2.1.            Puses Vienošanās darbības laikā līdz katra kalendārā gada 15.decembrim izstrādā ikgadējo kopīgi īstenojamo pasākumu plānu (turpmāk – Pasākumu plāns), kas pēc tā abpusējas parakstīšanas kļūst par Vienošanās neatņemamu sastāvdaļu.

Droši vien lielai daļai mednieku rodas jautājums, kādēļ medniekiem šāda sadarbība vajadzīga un ko mēs no tās iegūsim. Es šoreiz nerunāšu par jebkura pilsoņa pienākumu vajadzības gadījumā būt gatavam aizstāvēt savu valsti, bet gan par tīri praktiskām lietām. Es saskatu trīs galvenos sadarbības virzienus:

1. Šaušanas sports un šaušanas infrastruktūra. Šauj gan mednieki, gan armija. Tam ir vajadzīgas šautuves. Latvijā joprojām ir reģioni, kuros trūkst piemērotas šautuves. Medniekiem un Aizsardzības ministrijai sadarbojoties un saskaņojot savas darbības, ieguvējas būtu abas puses. Zemessardze jau šobrīd samērā aktīvi izmanto vairākas mednieku rīcībā esošas šautuves, savukārt Latvijas tālšāvējiem jeb snaiperiem, lai trenētos vai piedalītos mačos jābrauc uz Lietuvu vai Poliju. Ādažu poligons, kurā ir iespējas šaut arī kilometra distancē un tālāk, civilajiem snaiperiem nu jau vairākus gadus nav bijis pieejams. Ar šīs vienošanās palīdzību, ceram panākt, ka gadā arī Latvijā varētu notikt 1-2 mači tālšāvējiem.

2. Darbs ar jaunatni. LMS jau ilgāku laiku tiek spriests par to, kā labāk organizēt darbu ar jauniešiem. Lai mēs nepiedzīvotu situāciju, ka pēc 10-20 gadiem, Latvijā nevis nebūs ko medīt, bet nebūs kas medī. Jaunatne ir sabiedrības daļa un tas ko mēs varam novērot sabiedrībā kopumā, ka notiek atsvešināšanās no dabas, zūd izpratne par procesiem dabā un aizvien pieaug negatīvā attieksme pret medībām, attiecās arī uz jaunatni. Šajā ziņā jaunsardze ir mērķa auditorija ne tikai bruņotajiem spēkiem, bet arī medniekiem. Šie jaunieši jau ir izrādījuši interesi par valsts aizsardzību un militārām lietām, viņi ir pietiekami labi fiziski attīstīti un nebaidās doties dabā. Visas tās īpašības, kas nepieciešamas arī medniekam. Ja mēs šiem jauniešiem varam pastāstīt par Latvijas dabu, dzīvniekiem un arī medībām, ir ļoti liela varbūtība, ka viņi izrādīs vēlmi kļūt par medniekiem. Tie, kas uzskata, ka šis jautājums mums nav aktuāls, manuprāt demonstrē klaju tuvredzību.

3. Mednieku brīvprātīga iesaiste valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Latvijā ir aptuveni 22 tūkstoši aktīvo mednieku. Daļa no tiem ir dienējuši vai joprojām dien Nacionālajos bruņotajos spēkos vai Zemessardzē. Tomēr absolūtais vairums to nav darījuši un dažādu apsvērumu dēļ (darbs, ģimene utt.) nekad arī nedarīs. Starp šiem medniekiem ir pietiekami daudz savai valstij lojālu un patriotiski noskaņotu cilvēku, kuri vēlētos un būtu gatavi iziet noteiktu apmācību, lai nepieciešamības gadījumā zinātu kā rīkoties un varētu palīdzēt savas valsts aizsardzībā. Šīs vienošanās mērķis ir sniegt šādiem medniekiem nepieciešamo informāciju un dot iespēju šādas apmācības iziet. Es nedomāju, ka tie būs tūkstoši mednieku, kas tuvākā laikā dosies uz apmācībām, bet pat ja tie būs daži simti un mēs būsim viņiem šādu iespēju radījuši, vienošanās mērķis būs pilnībā sasniegts.

Tiem, kas šo vienošanos par sadarbību dēvē par biznesa projektu un sabiedrības šķelšanu, es ieteiktu pirms publiski izteikties, tomēr iepazīties ar vienošanās tekstu. Es līdz šim neesmu manījis, ka tie mednieki, kas dien NBS vai Zemessardzē tiktu kādā veidā priviliģēti vai diskriminēti. Līdz ar to arī šī vienošanās to nekādā veidā neveicinās. Bet izteicienus par "biznesa projektu, kam nav nekā kopīga ar patriotismu" es nekomentēšu. Šī vienošanās ir bezatlīdzības! Lasot komentārus man ir radies iespaids, ka dažs labs vēl nav pamanījis, ka mums nu jau 26 gadus atkal ir sava valsts. Un par to, ka kāds ir gatavs aizstāvēt savu valsti nav jākaunās. Tieši otrādi, tas ir Gods.