Uzskaite & Limiti 2020 - LMS viedoklis par jauno kārtību

Aprīlī un maija sākumā LMS galvenā uzmanība tika pievērsta Valsts meža dienesta kūrētajai medījamo dzīvnieku populāciju stāvokļa novērtēšanai un lielākā pieļaujamā nomedīšanas apjoma plānošanai jeb, tautā sauktajai, uzskaitei un limitam. Šis bija pirmais gads, kad pēc zemes un mežu apsaimniekotāju iniciatīvas, šajā procesā ar viedokļa sniegšanas tiesībām piedalās zemes īpašnieku un mednieku nevalstiskās organizācijas. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz katrā virsmežniecībā lemšanai par nomedīšanas apjomu tika izvirzīti trīs medību tiesību īpašnieku pārstāvji un trīs medību tiesību lietotāju pārstāvji, kas vienojās par limitu katrā dzīvnieku uzskaites vienībā. Visās 10 virsmežniecībās, no  30 medību tiesību lietotāju pārstāvjiem 21 bija LMS deleģēts. Lai gan šāda lemšanas kārtība pielietota pirmo reizi, un darba materiāli no VMD tika saņemti samērā vēlu, kopumā vienots viedoklis tika panākts. Bet… kā vienmēr, ir vairākas lietas, kas turpmāk uzlabojamas.

Turpmāk “limitu grupas” pārstāvjiem nepieciešams apzināties šī darba nopietnību un izskatāmo datu un informācijas apjomu un jāgatavojas tam veltīt pietiekoši daudz laika un darba. Kā ierasts, nenovērtējama nozīme ir savstarpējai komunikācijai starp mednieku pārstāvjiem un arī starp mednieku un zemes un mežu apsaimniekotāju pārstāvjiem. Galvenie izaicinājumi nākošās sezonas limitu noteikšanas procesa uzlabošanai:

  • izprast un izmantot lēmumu pieņemšanā datus par pārnadžu populāciju stāvokļa tendenci/novērtējumu uzskaites vienībā (samazinās, nemainās, palielinās) un vēlamo rīcību  (ierobežot, saglabāt, uzlabot) – nomedījamo dzīvnieku skaitu atvasinot no šī, nevis izmisīgi mēģinot saskaitīt katru “galvu”;
  • panākt, ka VMD, sadalot limitu pa medību iecirkņiem, pielieto iespēju populācijas izvietojumu uzskaites vienībā novērtēt kā nevienmērīgu – šogad dominēja modelis ka vienā uzskaites vienībā limits izlīdzināts vienmērīgi un rezultātā veidojušās absurdas situācijas, kad, piemēram, staltbriežu limits medību iecirknī pieaug divas reizes, lai gan briežu blīvums ir neliels – toties uzskaites vienības “otrā galā” limits krasi samazināts, lai gan tur dzīvnieku blīvums ir daudz augstāks; Alternatīva – VMD rūpīgi izvērtēt uzskaites vienību atbilstību;
  • nodrošināt staltbriežu limita sadali uzskaites vienībā proporcionāli kopējai iecirkņa platībai, nevis tikai meža platībai, it īpaši, ja starp klubiem ir noslēgts sadarbības līgums.   Kā zināms, lielākie staltbriežu postījumi tiek nodarīti tieši lauksaimniecības zemēs un nav pamata tās neievērtēt pie staltbriežu limita sadales pa iecirkņiem.

Jāatzīmē, ka “limitu grupas” lēmums tika pieņemts attiecībā uz kopējo situāciju uzskaites vienībā - turpmāko limitu sadali pa medību iecirkņiem īstenoja VMD un “limitu grupas” viedoklis netika prasīts.

Atsevišķos gadījumos bija vērojama zemes un mežu apsaimniekotāju vēlme noteikt ļoti augstus nomedīšanas apjomus, vispārinot atsevišķus problemātiskus gadījumus uz visu virsmežniecību. Tāpat, secināms, ka joprojām ir tendence stirnu populāciju kopumā novērtēt kā mazāku, bet aļņu populācija novērtējuma tendence ir pretēja - daudzviet tā tiek pārvērtēta.

Ir vērojama arī mednieku neapmierinātība un neizpratne par to, kādēļ līdzšinējā kārtība tika mainīta un kādēļ vairs netiek organizētas tā sauktās limita apspriešanas sanāksmes, kurās varēja piedalīties visi medību tiesību lietotāji. Jāatzīst, ka šāda prakse ir vispārpieņemta arī citur pasaulē un, gan medniekiem, gan zemes un meža apsaimniekotājiem ir tiesības un iespēja paust savu viedokli, bet tas ir jādara caur profesionālajām organizācijām. Valsts iestādei (VMD) ir gandrīz neiespējami uzklausīt un ņemt vērā katru medību tiesību lietotāja vai zemes īpašnieka “sāpi”, savukārt, piemēram, medniekus pārstāvošas organizācijas kopīgi formulētu priekšlikumu VMD nedrīkst ignorēt. Ja mednieki vēlas, lai viņi tiktu pārstāvēti un viņu viedoklis uzklausīts, tiem ir iespēja pievienoties kādai no Latvijas mēroga medniekus pārstāvošajām organizācijām.

Vienmēr var meklēt, un arī atrast, kāpēc “iepriekš bija labāk”, taču viennozīmīgi, ieguvums pie pašreiz izveidotās limitu noteikšanas kārtības ir tas, ka mednieku viedoklis tiek pausts un medniekiem ir balsstiesības šajā procesā. Protams, nepārtraukti ir jāuzlabo gan komunikācija, gan datu kvalitāte un jāseko, lai pieņemtie lēmumi tiktu ieviesti pēc būtības, nevis formāli. Šajā sakarā LMS rudens pusē plāno apmācības ekspertu kvalifikācijas celšanai, kur “limitu grupu” pārstāvji tiks aicināti papildināt savu zināšanu bagāžu, lai varētu efektīvi pārstāvēt mednieku intereses nākamās sezonas lēmumu pieņemšanā.

Kopā mēs esam daudz gudrāki un spēcīgāki! Paldies LMS biedriem par ieguldīto darbu – un laipni aicināti pievienoties tie, kam rūp medību saimniecība Latvijā!