Apaļā galda diskusija par obligātā regulārā šaušanas pārbaudījuma nepieciešamību medniekiem

Lai diskutētu par priekšlikumu ieviest obligātu regulāru šaušanas pārbaudījumu medniekiem, žurnāls „Medības” organizēja apaļā galda diskusiju.

Diskusijā bija uzaicināts piedalīties šī priekšlikuma autors LR Saeimas deputāts Artis Rasmanis. Tāpat piedalījās arī šaušanas instruktors, Šaušanas federācijas pārstāvis, LMS biedrs un Zvārdes šautuves saimnieks Aivars Bundzens, LMS valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis, LMS valdes loceklis un m.k. „Plauži” vadītājs Ainars Pencis, LATMA un mednieku skolas „Taurs” pārstāvis Kārlis Dadeiks kā arī Saeimas deputāts un mednieks Jānis Ruks, žurnāla „Medības” redaktore Linda Dombrovska un žurnālists Indulis Burka. Diskusijas laikā deputāts Artis Rasmanis izklāstīja savus argumentus un apsvērumus šim priekšlikumam. Viņaprāt, līdzīgi kā sportā, tikai regulāri treniņi ļauj uzlabot rezultātu un sniegumu un gūt pārliecību par savām spējām. Līdz ar to, šāds pārbaudījums vistiešākajā veidā var uzlabot gan medību drošību, gan arī samazināt gadījumus, kad medījums netiek nomedīts, bet tiek savainots. Tāpat tas ir katra mednieka ētikas jautājums, paaugstināt savu kvalifikāciju. Šāds pārbaudījums jau šobrīd ir ieviests gan Skandināvijas valstīs un Igaunijā, gan arī citās Eiropas valstīs. Viņš uzsvēra, ka pārrunājis šo jautājumu ar daudziem medniekiem un priekšlikums guvis lielu atbalstu tieši gados jaunāko mednieku vidū, savukārt vecākie mednieki, lielākoties bijuši noskaņoti skeptiski. Tāpat priekšlikuma autors uzsvēra, ka šāds pasākums nekādā mērā nav uzskatāms par atsevišķu šautuvju lobēšanu jo Latvijā ir vairāk kā 40 licencētas šautuves un maksai par pārbaudījuma kārtošanu jābūt noteiktai samērīgai.

Pēc Lindas Dombrovskas lūguma Jānis Baumanis īsi informēja par regulārā obligātā šaušanas eksāmena norisi Igaunijā. Tur šādi pārbaudījumi notiek jau kopš padomju laikiem un medniekam tas jākārto reizi divos gados. Pārbaudījumu administrē Igaunijas mednieku asociācija, kas slēdz līgumus ar licencētām šautuvēm. Ir atsevišķs pārbaudījums gludstobra un vītņustobra ieročiem. Šauj 35 m un 50 m distancēs 6 šāvienus (2 pa stāvošu, 4 pa skrejošu mērķi). Tiem medniekiem, kas nepiedalās medībās ar dzinējiem, ir iespēja šaut tikai stāvošu mērķi. No 6 šāvieniem 5 jātrāpa noteikta diametra aplī. Eksāmenu pieņem un izziņu par tā nokārtošanu izsniedz šautuves instruktors. Maksa par vienu sēriju (6 šāvieni) 2 eur. Ja nesašauj, tad pārbaudījums jākārto atkārtoti, kamēr tiek izpildīts. Slēdzot līgumu ar šautuvi, tajā tiek fiksētas gan sērijas izmaksas, gan minimālais šautuves darba laiks nedēļā. Ja tiek konstatēts, ka izziņa par eksāmenu tiek izsniegta nepamatoti, pirmajā reizē seko brīdinājums, bet ja tas atkārtojas, tad līgums ar šautuvi tiek lauzts. Līdz šim esot vairāki gadījumi, kad šautuves ir brīdinātas, bet neviens līgums visā šajā laikā nav lauzts. Tāpat Jānis Baumanis informēja par LMS biedru aptaujas rezultātiem. Viedokļi par obligātā šaušanas pārbaudījuma nepieciešamību dalās, bet vairākums (61 no 112 aptaujātajiem jeb 55%) uzskata, ka šāds pārbaudījums nav nepieciešams. J. Baumanis uzsvēra, ka daudzās anketās kā galvenais arguments pret obligātu eksāmenu bija norādīts tas, ka šobrīd nav skaidrs, kā šāds pārbaudījums varētu tikt organizēts, kas to administrēs, cik bieži un kas būs jāšauj. J. Baumanis norādīja, ka personīgi atbalsta šādu pārbaudījumu, par to ir runājis jau vairāk kā 10 gadus. Viņaprāt svarīgākais ir panākt, ka tie mednieki, kas gadiem nav bijuši šautuvē, ir spiesti tur aizbraukt un pārbaudīt savas spējas un ieroča tehniskos parametrus. Dzīve ir pierādījusi, ka mums ir daļa mednieku, kas medībās dodas ar ieročiem, ar kuriem vispār nav iespējams trāpīt mērķī. Šādi mednieki dodas uz mežu un apšauda dzīvniekus ar cerību, ka „kādreiz aizķers”. Šāda situācija nav pieļaujama. J. Baumanis uzsvēra, ka šobrīd tiešām trūkst skaidrības par to, kā šāds pārbaudījums varētu tikt realizēts. Galvenais uzdevums ir panākt, lai tie, kas līdz šim uz šautuvi nebrauca, būtu spiesti tur laiku pa laikam iegriezties, bet nekādā gadījumā nedrīkst sarežģīt dzīvi tiem klubiem, kuri jau šobrīd paši ir ieviesuši obligātu pārbaudījumu saviem biedriem.

Mednieku kluba „Plauži” vadītājs Ainars Pencis ir pārliecināts, ka šāds eksāmens būs tikai formalitāte: „Esmu pret šādu obligātu pārbaudījumu, lai kādā līmenī tas arī būtu. Vai ar sešiem šāvieniem, piemēram, trijos gados var gūt kādu meistarību? Tur katru nedēļu vismaz sešas reizes ir jāizšauj un tas var būt var cerēt uz kādu rezultātu. Šāds eksāmens būs tikai formalitāte. Es pats katru gadu braucu uz šautuvi Kandavā un tur trenējoties pavadu visu dienu. To nevar uzspiest visiem. Es to varu atļauties un man tas patīk.” Viņš arī uzsvēra, ka viņa medību platībām tuvumā neesot nevienas šautuves. Uz to gan tika atbildēts, ka aptuveni 50 km rādiusā ap šo vietu ir vismaz 3 licencētas šautuves un tas ir pilnīgi pietiekami.

Aivars Bundzens uzsvēra, ka tieši šautuvē, instruktora klātbūtnē, medniekam tiek iemācīti galvenie principi, kā droši apieties ar ieroci un arī mežā viņš rīkosies atbildīgi. Savukārt, ja šāda apmācība nav bijusi, tad mežā, kur it kā neviens neredz, mednieki nereti rupji pārkāpj elementārākos drošības noteikumus. Viņa un citu šaušanas instruktoru pieredze liecina, ka klubiem, kas pirmo reizi ierodas šautuvē, bieži vien drošības prasību ievērošana ir zem katras kritikas. Pārvietošanās pa šautuvi ar pielādētiem ieročiem, tēmēšana pa ēkām, mašīnām un pat cilvēkiem, ieroča stobra vēršana pret cilvēkiem nav nekāds retums. Ar katru nākamo šautuves apmeklējumu šādu gadījumu kļūst aizvien mazāk. Tāpat šautuvē nereti tiek konstatēts, ka konkrētais ierocis medniekam vienkārši neder (viņš ar to nevar trāpīt), problēmas ar tēmēkļiem, redzes problēmas medniekiem un citas lietas, ko mednieks pats, regulāri medījot, nav konstatējis vai nav pievērsis tam uzmanību.

Linda Dombrovska uzsvēra, ka arī viņa, regulāri šaujot šautuvē, ir pārliecināta par to, ka tikai trenējoties var uzlabot gan šaušanas prasmes, gan drošības prasību ievērošanu. Viņa uzdeva jautājumu deputātam Artim Rasmanim, vai diskusijas laikā viņš dzirdējis argumentus, kas viņam liktu pārdomāt un savu priekšlikumu atsaukt. Uz to tika saņemta atbilde, ka nē, nekādi jauni, vērā ņemami argumenti nav izskanējuši un viņš savu priekšlikumu atsaukt neplāno. Artis Rasmanis uzsvēra, ka ļoti svarīgi, ka ir uzsākta diskusija par šo jautājumu un tā ir jāturpina. Tāpat viņš izteica viedokli, ka varētu būt gan pārejas periods līdz šāda pārbaudījuma ieviešanai, gan atvieglojumi gados vecākiem medniekiem vai tiem, kas medī tikai uz gaidi. Viņš arī izteica gatavību sekot līdzi MK noteikumu izstrādei, kas regulēs šo jautājumu, ja priekšlikums gūs deputātu atbalstu.

Pilns diskusijas teksts būs publicēts žurnāla „Medības” oktobra numurā.

LMS sekos līdzi šī priekšlikuma virzībai Saeimā un, gadījumā, ja tas gūs deputātu vairākuma atbalstu, prasīs lai līdz trešajam lasījumam tiktu sagatavots arī MK noteikumu projekts, kurā būtu skaidri pateikts kā šis pārbaudījums tiks organizēts. Uzskatām, ka gadījumā ja šāds pārbaudījums tiks ieviests, tad, līdzīgi kā Igaunijā, to ir jāorganizē mednieku organizācijām, sadarbībā ar šautuvju instruktoriem. Igaunijā šī kārtība veiksmīgi darbojās un neredzam nevienu iemeslu, kādēļ Latvijā šo jautājumu nevarētu risināt līdzīgi.