Sadarbības memorands starp medniekiem un mežsaimniekiem

Pirms četriem gadiem akciju sabiedrība Latvijas valsts meži (LVM) , Latvijas Mednieku savienība (LMS), Latvijas Mednieku asociācija (LATMA) un biedrība Medniekiem.lv noslēdza memorandu “Par savstarpējo sadarbību medījamo dzīvnieku postījumu samazināšanā”, kurā vienojās par noteiktu medību saimniecības ierīkošanas kārtību. Tagad memorandam ir pievienojusies arī Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Sadarbības memoranda darbības laikā ir panākts kompromiss starp mednieku vēlmi, lai mežā būtu pēc iespējas vairāk medījamo dzīvnieku, un mežsaimnieku centieniem izaudzēt pēc iespējas kvalitatīvāku mežu. Gan mežsaimnieki, gan mednieki atzīst, ka līdzšinējā sadarbība bijusi veiksmīga un produktīva.

LVM struktūrvienības Meža infrastruktūra un medības vadītājs Guntis Ščepaniks:

“Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā mainījās medību saimniecības veidošanas principi. Deviņdesmito gadu beigās un divtūkstošo gadu sākumā arvien populārākas kļuva gaides medības pie barotavām no medību torņiem, kā arī medību torņu izmantošana jaunaudzēs un medībās ar dzinējiem. Masveidā sākās torņu celtniecība, barotavu ierīkošana. Medību infrastruktūra sāka traucēt meža apsaimniekošanai – mednieki raudzījās tikai no medību saimniecības vajadzību viedokļa. Medību torņi tika būvēti uz stigām, ceļiem, grāvju atbērtnēm un citās nepiemērotās vietās. Tie sāka traucēt ceļu, meliorācijas sistēmu uzturēšanas darbiem, kā arī ugunsdzēsības vajadzībām. Barotavas ierīkoja gan uz nobrauktuvēm, gan tuvu jaunaudzēm, kas veicināja postījumu veidošanos, nevis tos novērsa.

LVM sāka domāt, kā salāgot mežsaimnieku un mednieku intereses un rezultātā izstrādājām medību infrastruktūras ierīkošanas nosacījumus un saskaņojām tos ar medniekus pārstāvošajām organizācijām. Tā tika parakstīts memorands Par savstarpējo sadarbību medījamo dzīvnieku postījumu samazināšanā, kura pielikums tad arī bija šie medību infrastruktūras ierīkošanas nosacījumi.

Sākumā neviens gan ar sajūsmu neuzņēma šīs prasības, taču šobrīd situācija ir ļoti laba. Ir tikai atsevišķi gadījumi, kad, piemēram, barotava tiek ierīkota nesaskaņojot.

Ir atsevišķi gadījumi, kad tiek bojāti augoši koki, dzenot tajos naglas. Bet kopumā mednieki ļoti ātri saprata, ko LVM vēlas, un šobrīd medību infrastruktūra ir krietni pārdomātāka un netraucē meža apsaimniekošanai. Torņu izvietošana jaunā vietā notiek, ievērojot nosacījumus, un mums vairs nav nepieciešamības ar greideru braukt apkārt, lai varētu nolīdzināt ceļu, kā tas bija kādreiz. Tiek domāts arī par medību infrastruktūras estētiskumu, jo mežu līdztekus medniekiem apmeklē arī pārējā sabiedrība. Tas uzlabo mednieka tēlu.

Taču ir jomas, pie kurām vēl jāpiestrādā - savu laiku nokalpojušos medību torņu likvidācija un gadījumi, kad tornis iebūvēts ceļa sāngrāvī – mednieka rīcība un pienākumi ir aprakstīti Medību infrastruktūras rokasgrāmatā.

Piebarošanas lauciņi tiek saskaņoti un pienācīgi apsaimniekoti. Tāpat saskaņotas ir arī barotavas.

Runājot par barotavām, jāteic, ka reizēm mednieki neievēro nosacījumus par tajās izvietotās barības daudzumu. Taču esam nolēmuši, ka pret mednieku nevērsīsimies, ja vien viņa rīcība, piesaistot pārāk lielu medījamo dzīvnieku skaitu, nesekmēs postījumu rašanos. Šī nosacījuma kontrole ir Valsts meža dienesta kompetencē.

Meža dzīvnieks nav jābaro, bet tam jāpalīdz pārciest nelabvēlīgus laika apstākļus. Taču piebarošana ir viens no veidiem, kā medījamos dzīvniekus piesaistīt konkrētajai medību platībai vai vietai, kurā tos ir vieglāk nomedīt.

Jaunumi memorandā
Paredzēts mainīt pielikumu par medību infrastruktūras ierīkošanas nosacījumiem. Tajos klāt nāk trīs sadaļas.

Pirmā – par darba aizsardzību. Medniekam, turpmāk strādājot mežā, jāievēro darba aizsardzības prasības. Piemēram, izmantojot zāģi, tiek izmantots arī aizsargapģērbs – pretiezāģēšanas bikses, cimdi, zābaki ar attiecīgu marķējumu. LVM vēlas, lai mūsu sadarbības partneri būtu pasargāti no iespējas gūt bīstamus savainojumus.

Otrā – vides aizsardzības prasību ievērošana. Noteiksim prasības piesārņojuma samazināšanai, lietojot tehniku vai motorinstrumentus - jāseko, lai tai nebūtu eļļas un degvielas noplūžu, jālieto videi draudzīgas smērvielas.

Trešā – ir izstrādāti nosacījumi, ar kādiem mednieks var tīrīt, piemēram, kvartālstigu vai grāvja trasi medību saimniecības vajadzībām. LVM cer, ka šo jomu popularizēs arī Meža īpašnieku biedrība un piemēros savu biedru īpašumos. Jāņem gan vērā, ka jebkura šāda veida darbība jāsaskaņo ar īpašnieku.

Medniekiem būtu jāmedī vairāk
Neskatoties uz labo sadarbību ar medniekiem medību infrastruktūras ierīkošanā, situācija no mežsaimniecības viedokļa nav tik laba, jo 2015. gadā medījamo dzīvnieku radītie postījumi tika konstatēti 6,4 tūkstošos hektāru, 2016. gadā – bojāti jau 8,4 tūkstoši hektāru. Kāpums ir ļoti liels, un tā apturēšanai jāmeklē kardinālāki risinājumi. Viens no tiem – medniekiem būtu jāmedī vairāk.

Nolūkā iegūt citu valstu pieredzi postījumu mazināšanā LVM bija pieredzes apmaiņas braucienā uz Zviedriju. Tur guvām vairākas vērtīgas atziņas par procesiem, kādu Latvijā nav. Piemēram, pastāv vienošanās starp mežsaimniekiem un mednieku organizācijām par vēlamo postījumu apjomu kā mērķi. Zviedrijā ikgadējais svaigo postījumu apjoms nedrīkst būt lielāks par diviem līdz pieciem procenti. Pie mums, Latvijā, šis skaitlis šobrīd ir virs desmit procentiem. Tieši svaigo postījumu monitorings ir tas veids, ar kura palīdzību Zviedrijā nosaka nomedījamo dzīvnieku apjomu.

Tāpat, nosakot nomedīšanas apjomus, Zviedrijā vērtē dzīvniekiem pieejamo barības bāzi. Turklāt izvērtē, raugoties nevis no vienas dzīvnieku sugas vajadzību viedokļa, bet visu sugu ietvaros, kas vienu un to pašu barību izmanto un kas atrodas vienā teritorijā.

Pie mums, ja skatāmies, piemēram, Latgali, aļņu blīvums šobrīd ir tik liels, ka kvalitatīvu mežu kļūst arvien grūtāk izaudzēt. No barības bāzes viedokļa vienlaikus to pašu barības bāzi – priežu jaunaudzes –, ko izmanto alnis, izmanto arī staltbriedis. Savukārt staltbriežu nomedīšanas apjoms noteikts tā, lai sekmētu populācijas pieaugumu. Tā rīkojoties, problēmas mežsaimniecībai būs nepārtraukti. Staltbriežu populācija būtu jāsaglabā esošajā līmenī un aļņu – jāsamazina. Jārod kompromiss starp VMD lēmumiem un LVM interesēm, un mednieks ir instruments tālāko darbību veikšanai.

Pie mums VMD pieņem saimniecisku lēmumu, izsniedzot nomedīšanas atļaujas, un nenes par to nekādu atbildību. Zviedrijā nomedīšanas apjomu nosaka mednieki un meža īpašnieki, savstarpēji vienojoties. Arī par lēmuma sekām atbild paši.

Zviedrijā daudz tiek domāts, kā ar pārdomātu saimniecisko darbību samazināt postījumus mežaudzēm. Ir zinātnieku ieteikumi, kādas aktivitātes jāveic, lai mazinātu tos, piemēram, veidojot papildu barības bāzi vietās, kur tā netraucē mežsaimniecībai: elektrolīniju trases, grāvju trases utt. Arī LVM ir sākuši domāt šajā virzienā, un esam pasūtījuši Latvijas valsts mežzinātnes institūtam Silava pētījumu par to, kā saimnieciskā darbība mežā ietekmē meža dzīvnieku radīto postījumu apjomu. Tāpat ir doma izvērtēt zviedru zinātnieku ieteikumus un daļu no tiem pārnest uz Latvijas mežsaimniecības praksi.”

Sadarbības memorandu atvērt šeit.